Adrese: Igaunija, Tallina, Toompea hill
Dibināšanas datums: XIII gs
Koordinātas: 59 ° 26'07,8 "Z 24 ° 44'14,6" E
Saturs:
Īss apraksts
Gadsimtiem ilgi Toompea pils, kas draudīgi paceļas kalnā virs 50 metru klints, ir bijusi Igaunijā valdošās varas simbols.
Toompea pils un Garais Hermaņa tornis no putna lidojuma
Tieši šeit, kalna pakājē, pirms aptuveni 1000 gadiem dzima Tallinas pilsēta. Saskaņā ar igauņu epopeju Toompea kalns ir milzīgs kapakmens uz leģendārā milža Kalev kapa, kurš dibināja vienu no pirmajām kņazistēm mūsdienu Igaunijas teritorijā.
Varoņa sieva Linda, sērojot par vīra nāvi, atveda milzīgus laukakmeņus viņa apbedīšanas vietā. No laukakmeņiem izveidojās kalns, un Lindas asarām izcēlās Ülemiste ezers. Līdz 12. gadsimta sākumam apmetne Toompea kalnā bija pārvērtusies par nocietinātu apmetni, kuru stūros ieskauj sienas ar torņiem. 1219. gada vasarā Dānijas karaspēks Valdemāra II vadībā ieņēma pilsētu Toompea kalnā un nekavējoties ķērās pie akmens pils celšanas.
Pils vispārējs skats
Attīstības rezultātā kalnā parādījās divi cietokšņi, kurus atdalīja iekšējā siena - Boļšaja un Malaja. Liels cietoksnis, kas aizņem kalna ziemeļu daļu, kalpoja kā Tallinas bīskapa un feodāļu sēdeklis. Toompea pils tika uzcelta kā mazs cietoksnis, lai papildus aizsargātu Augšpilsētu... No ziemeļiem un austrumiem Mazo pili no ārpasaules atdalīja dziļš grāvis ar paceļamiem tiltiem, bet no rietumiem - dabiska krauja. Dānijas valdīšana nebija ilga, un jau 1227. gadā varu Igaunijā sagrāba Zobenu bruņinieku ordenis, kas tika izveidots Rīgā 1202. gadā ar mērķi iekarot Baltijas valstis. 1238. gadā pilsētas cietoksnis Toompea kalnā atkal nonāca dāņu pārziņā. Veicot pārstrukturēšanu Mazā cietokšņa dienvidrietumu stūrī, Dānijas karaļa vietniekam tika uzcelta pils, un pārējās Toompea zemes bija apbūvētas ar dāņu feodāļu namiem.
Skats uz pili no Tooma bulvāra
Dāņi šeit valdīja vairāk nekā 100 gadus, bet 1346. gadā viņi pārdeva savu igauņu koloniju Teitoņu bruņinieku lielmeistaram, kurš to drīz nodeva Livonijas Teitoņu ordeņa zemes meistaram. Gadu vēlāk teutoni pārdeva zemi Toompea kalnā Livonijas ordenim, saņemot par tiem 20 tūkstošus sudraba marku. Livoniešu laikā novecojušie nocietinājumi Toompea tika modernizēti.
Cietoksnis tika uzcelts pēc klostera pils-klostera parauga. Bijušās pils iekšpusē četras ēkas, kas stāvēja taisnā leņķī, veidoja taisnstūrveida pagalmu, kuru ar ārpasauli savienoja vārti ar sargtorni. Cietokšņa centrā atradās Konventa nams, kurā atradās Ordeņu kapitula sanāksmju telpa, dzīvojamās istabas bruņiniekiem, rektorāts un kapela.
Skats uz pili no Aleksandra Ņevska katedrāles
Pils tuvumā atradās danskera tornis, kas ienaidnieka uzbrukuma laikā ļāva apšaudīt gar sienu. Spēcīgas sienas un torņi cietokšņa stūros nodrošināja drošu aizsardzību. Kopš 16. gadsimta sākuma Toompea pils pamazām zaudē savu aizsardzības nozīmi un kļūst par pili. Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma zviedru karalis Johans III netālu no Gara Hermaņa torņa uzcēla reprezentatīvu Valsts zāles ēku, taču tā nav saglabājusies līdz mūsdienām. Kopš Lielā Ziemeļu kara, kad Tallinu ieņēma krievi, Toompea pils sabruka un tikai 1776. gadā ķeizariene Katrīna II to pārbūvēja par vēlu baroka pili. Šī pils tika pārvērsta par Igaunijas ģenerālgubernatora rezidenci. Igaunijas Republikas parlaments šodien atrodas viduslaiku Toompea pils sienās..
Tornis Garais Hermans
Garais Hermaņa tornis - Toompea pils sargs
Nežēlīgais laiks daudz mainījās Toompea izskatā, taču nespēja sasmalcināt augstāko no pils torņiem - "Garo Hermani". Jādomā, ka tornis ir nosaukts vācu eposa varoņa Langes Hermaņa vārdā, kura vārds tulkojumā no vācu valodas nozīmē "Garais karotājs". Uzcelts 1360. gados, Hermans gadsimtiem ilgi stāvējis sargā Tallinu kā karavīrs. 16. gadsimtā torņa ievērojamajam pieaugumam tika pievienoti vēl 10 metri. No 45,6 metru augstuma modri apsargi vēroja ienaidnieka tuvošanos no sauszemes un jūras, un uzbrukuma gadījumā tornis kalpoja kā pēdējais patvērums pils aizstāvjiem. Kūts atradās garvācu pirmajā līmenī. Augšējos līmeņos bija apsildāmas viesistabas un šaušanas telpas. Pagrabstāvā 15 metru dziļumā atradās cietums.
Skats uz pils dienvidu fasādi
Šajā cietumā ieslodzītie tika nolaisti caur nelielu caurumu griestos. Saskaņā ar leģendu šeit tika izpildīti nāvessodi - raktuves apakšā, kur tika turēti lauvas, iemests notiesātais, un dzīvnieki viņu saplēsa. Cietums ļaužu vidū saņēma segvārdu "Lauvas bedre". "Garā vācu" torņa augšējos stāvos bija aizsegta kaujas pāreja ar novērošanas vietām. Pāreju no viena līmeņa uz citu varēja veikt tikai pa kāpnēm. Ja ienaidniekam izdevās izlauzties līdz pirmajam stāvam, tad cietokšņa aizstāvji, uzkāpuši pa šaurajām durvīm, izņēma kāpnes, un ienaidnieks vairs nevarēja virzīties tālāk, sagūstot pili. Mūsdienās 215 pakāpienu kāpnes ved uz mūsdienu "vācu" virsotni.
Skats uz pils rietumu fasādi
Katru rītu, vienlaikus ar Igaunijas himnas atskaņošanu, virs Garā Hermaņa torņa tiek pacelts valsts karogs, un vakarā tas tiek nolaists. Papildus "Hermanim" līdz pat šai dienai no Toompea pils ir saglabājušās ziemeļu un rietumu cietokšņa sienas un divi torņi - Landskrone ("Valsts vainags") un Pilstiker ("Arrow Grinder").
